Zemgale kā līdzenums nelutina tā kā citi Latvijas reģioni ar izcilām dabas ainavām, toties šeit ir tik daudz ko redzēt dažādos laikos cilvēka rokām radīta. Pilnībā restaurētā Rundāles pils ar savu izcilo dārzu komentārus neprasa, bet maršrutā būs arī citas vairāk un mazāk zināmas muižas un pilis. Daudz savā būtībā bezjēdzīgu vai specifiskām radītu objektu ir tapis šajā reģionā Padomju laikos. Jūs varēsiet pabūt vairākās bijušajās armijas raķešu bāzēs ar milzīgiem angāriem (veiksmes gadījumā, arī iekšā to teritorijā), HES būvē, kas tā arī netika pabeigta līdz galam, būs arī redzami iespaidīgi, bet nu jau pamesti, rūpnīcu kompleksi, un daudz kas cits. Senu auto cienītāji noteikti novērtēs Mašīnu muzeju ar 100 tehnikas vienībām netālu no Bauskas, kas var lepoties arī ar diezgan unikāliem eksponātiem.

Ko jūs teiktu par nelielu līkumu ārpus Latvijas? Kā šī maršruta īpašā odziņa būs neliels ciemats Lietuvas teritorijā, kurā savulaik dzīvojis ievērojamais luterāņu mācītājs, rakstnieks Gothards Frīdrihs Stenders. Te jūs sajutīsities kā iekāpuši laika mašīnā. Bez tam, pabūsiet arī teritorijā, kas kādreiz ir piederējusi Latvijai – šobrīd tur esošais muižas komplekss uzcelts uz ļoti lielas senlatviešu apmetnes vietas.

Tā ir sanācis, ka katrs Latvijas kultūrvēsturiskais reģions ir caurvīts ar kādu zīmīgu upi – Zemgalē tā ir Lielupe. Brauciena laikā jūs vairākas reizes nonāksiet upes krastā, redzēsiet kā tā mainās un varēsiet arī to šķērsot. Sakiet, ka šķērsot upi nav nekas īpašs? Bet ko jūs teiksiet, ja mēs piedāvāsim to šķērsot vietā kur nav tilta, nesaslapinot kājas? Jā, tieši tā – Lielupē ir vieta, kur neskatoties uz platumu, upes brasls ir aptuveni 0,5 metru dziļš un to iespējams šķērsot ar auto! Pārsteidziet savus līdzbraucējus, bet tikai noteikti iesakām to darīt, ja jums ir atbilstoši sagatavots auto un pieredze.