„Aktīvie 100” – maršruts uz Vidzemes augstieni, Ērgļiem. Šeit ir vesels kokteilis ar apskates objektiem, no kuriem pāris būs piedzīvojums arī bez automašīnas. Pieminēsim tikai dažus – iespaidīgi tilti uz bijušās dzelzceļa līnijas Rīga –Ērgļi, galds un sols milžiem, dabas parks „Ogres ieleja”, purva taka Lielajos Kangaros, augstākās šūpoles Latvijā un citi, pārsvarā maz zināmi objekti. Ceļi – visdažādākie, arī līkumaini, bedraini un dubļaini, un tāpēc arī šoferim būs diezgan aktīva darbošanās pie stūres! Kājām ejamās takas variet izlaist, ja vien esat tajās jau bijuši. Pretējā gadījumā – noteikti iesakām!
Tagad pirms vairāk nekā 10 gadiem slēgtā dzelzceļa trase atgādina taisnu, šauru, tomēr labi izbraucamu lauku ceļu, kurš ved pār vairākiem dzelzceļa tiltiem, no kuriem, piemēram, tilts pār Mazo Juglu pie bijušās armijas pilsētiņas un munīcijas glabātuves Cekules ir ļoti labā stāvoklī. To izmanto apkārtējo ciematu kājāmgājēji. Pāri tiksiet arī dzelzceļa tiltam pie Kangaru stacijas, vai vienam no augstākajiem visā Latvijā – Līčupes tiltam, taču neiespējami tas būs pirms Suntažu bijušās stacijas. Bijušo staciju ēkas, protams, ir kā skumji aizgājušā laika pavadoņi, un tikai dažās – Ķeipenes un Ērgļu stacijās ēkām atrasts jauns pielietojums.
To nudien būs daudz, lai minam kaut vai dažus – varēsiet ievērtēt skatu uz autosporta kompleksu „333”, Lielajos Kangaros izstaigāt purva taku un uzkāpt skatu tornī, Kastrānes mežā atrast skaistu smilšu atsegumu Mazās Juglas krastā –Laumu alas, piebraukt pie Plaužu ezera, bet no skatu torņa Dullā Daukas birzī paskatīties uz dabas parka „Ogres ieleja” ainavām. Savukārt, ja nepaslinkosiet atrast „Velna grāvi”, sajutīsieties kā pie teiksmainas kalnu upes, gan neparastā akmeņu krāvuma, gan ūdens čalu dēļ.
Sava artava tiks arī muižu un piļu cienītājiem: pa ceļam aplūkojamas gan sakoptas vietas, tādas kā Zaķumuižas komplekss, Suntažu pils vai Taurupes muiža, gan tādas, kas kļuvušas par gruvešiem, piemēram, kādreiz tik skaistā Vatrānes muižiņa.
Upespils senajā muižas klētī līdzbraucēji varēs nogaršot alus darītavas „Indie Jānis” produkciju, bet dodoties tālāk pēc desmit kilometriem Šūpoļu parkā kārtīgi izšūpoties Latvijā augstākajās šūpolēs, savukārt jau pieminētajā Ķeipenes dzelzceļa stacijā iejusties ar kino pasauli saistītajā ekspozīcijā un neparastās vides instalācijās.
Atliek tikai izvēlēties un ļaut piedzīvojumam notikt!
Piezīmes par to, kas maršrutā mainījies, kopš publicēšanas.
Šobrīd izskatās, ka maršruts stabili veicams ar SUV un, ja izlaiž 333 apkārtnes “smilšu ceļus”, tad arī ar vieglo auto. Ceļi ir uzlabojušies. Dzelzceļa tilts (objekts 7.)ir pārbūvēts un nu ir kļuvis par kājinieku tiltu. Suntažu stacija nu ir kļuvusi par sakoptu viesnīcu un tuvējaus dzelzceļa tilts pārbūvēts par kājinieku tiltu. “Indie Jān’ī” noteikti ir vērts iegriezties. Daudz jauna uzzināju par alu. Milzu šūpoles atrast neizdevās. Lakam pasākums beidzies. Pie Līčupes dzelzceļa tilta vairs legāli piebraukt nevar, jo izskatās, ka visi bijušā dzelzceļa posmi no šejienes līdz Ērgļiem “pārtaisīti” par veloceliņiem. Tā kā pļavas no 24a līdz 24b izskatījās nekoptas, slapjas un pamatīgi mežacūku izrakņātas, tad atļāvos aizbraukt līdz 24b. Šis tad arī bija interesantākais “bezceļu posms”.
Kopumā patika, jo forši apskates objekti.